Kā sabiedriskajam medijam sasniegt krievvalodīgo auditoriju?

31.07.2015 12:46
Izdrukāt:

                                                                                

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un “Baltijas – Melnās jūras alianse” (BMJA) aicina Jūs uz ekspertu diskusijuKā sabiedriskajam medijam sasniegt krievvalodīgo auditoriju?

Diskusija notiek Eiropas Savienības Austrumu partnerības (AP) Mediju konferences (notiek no 19. līdz 20. maijam) izskaņā. Mediju konferencē eksperti diskutēs par izaicinājumiem mediju brīvības jomā un meklēs risinājumus mediju integritātes sekmēšanai un mediju vides uzlabošanai AP reģionā. Eiropas Demokrātijas fonds piedāvās ieskatu tā veiktajā priekšizpētē par krievvalodīgajiem medijiem AP reģionā un ārpus tā (Russian Language Media in the Eastern Partnership Region and Beyond – A Sneak Preview of the Feasibility Study by the European Endowment for Democracy).

Turpinot šo tēmu, tiek rīkota diskusija par to, kā Latvijas nacionālajai informācijas telpai sasniegt savu krievvalodīgo auditoriju, kura dzīvo galvenokārt Krievijas informācijas telpā.

Diskusija notiks šā gada 21. maijā, viesnīcas Bergs Stikla zālē no plkst. 9.45 (reģistrācija) līdz 12.30.

Diskusijā piedalīsies Eiropas Demokrātijas fonda direktors Jeržijs Pomianovskis (Jerzy Pomianowski), Igaunijas sabiedriskā medija ERR valdes loceklis Ainārs Rūsārs (Ainar Ruussaar), Latvijas Televīzijas satura redaktore Rita Ruduša, BMJA valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksis Grigorjevs, izdevniecības nama “Vesti” uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, SIA „Baltijas Mediju Alianse” biznesa attīstības Baltijas valstīs direktore Ginta Krivma, Kultūras ministrijas Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns.

Diskusijas rezultātā iecerēts sagatavot rekomendācijas, kas balstīsies uz tajā izskanējušiem secinājumiem, mediju auditorijas pieprasījumu un sabiedrisko mediju līdzšinējo veikumu un iespējām. Šīs rekomendācijas tiks izstrādātas Latvijas informācijas telpas un starptautiskās sadarbības kontekstā un atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajiem sabiedriskā pasūtījuma uzstādījumiem. Tās būs izmantojamas, lai sabiedriskie mediji kā komunikācijas platforma ne tikai ar Latvijas Radio 4. programmu un sabiedrisko mediju vienoto ziņu portālu Lsm.lv, bet tuvākajā nākotnē arī ar televīziju sasniegtu savas valsts krievvalodīgo auditoriju, tostarp īstenojot un pilnveidojot NEPLP uzdevumā izstrādāto koncepciju par trešās programmas krievu valodā izveidi Latvijas Televīzijā (LTV).

Televīzija – galvenais Latvijas krievvalodīgo informācijas avots

Pētījumi rāda, ka mazākumtautību un it īpaši relatīvi lielās krievvalodīgās lingvistiskās minoritātes mediju lietojums ir saistīts ar to kultūras identitāti un tātad valodu, turklāt televīzija šai auditorijai ir galvenais informācijas avots par notikumiem Latvijā (77,4%), citur pasaulē (76,0%) un Krievijā (78,1%; dati no SKDS aptaujas “Attieksme pret televīziju” 2014. gada novembrī). Krievvalodīgie veido aptuveni trešdaļu no Latvijas sabiedrisko mediju potenciālās auditorijas, bet LTV to nesasniedz. Tāpat, ņemot vērā, ka kultūras adaptācijas process ir pakāpenisks un nereti prasa paaudžu nomaiņu, pārskatāmā nākotnē, bet it īpaši saistībā ar sabiedrības saliedētības un līdz ar to nacionālās drošības apdraudējumiem Krievijas agresijā pret Ukrainu izvērstajā informācijas karā, nodokļu maksātāju finansētiem nacionālajiem medijiem ar savām vērtībām, dienas kārtību, naratīviem un vēstījumiem, faktiski – informācijas alternatīvu Krievijas propagandai, ir būtiski sasniegt auditoriju, kuras dzimtā vai ģimenes valoda ir krievu valoda un kura dod priekšroku mediju lietojumam krievu valodā.

Jaunu TV kanālu vēlas 63% krievvalodīgo

Pērn un šogad veiktie socioloģiskie pētījumi – “Attieksme pret televīziju” un “Skatītāju gaidas un pieprasījums jauna, uz sabiedrības saliedētības veicināšanu vērsta TV kanāla izveidei: Rezultāti fokusa grupu diskusijām” (pētījumu un deviņas fokusa grupas veica SKDS), liecina, ka Latvijas sabiedrībā ir pieprasījums pēc jauna TV kanāla krievu valodā. Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem jauna krievvalodīga kanāla izveidi atbalsta 53,1% Latvijas iedzīvotāju, kamēr krievvalodīgo vidū šis atbalsts ir vēl lielāks – 63,5%. Ja šāds kanāls būtu pieejams, vēlmi to skatīties izsaka 59,4%.

Notikumi Ukrainā un dažādu Latvijas sabiedrības daļu attieksme aktualizē bīstamu realitāti – Latvijas informācijas telpas polarizēto dabu un neaizsargātību pret turīga, ietekmīga un mērķtiecīga kaimiņa mediju aktivitātēm. Absolūtajam vairākumam nelatviešu galvenais informācijas avots šodien ir retranslētie, Krievijas valdības tiešā ietekmē esošie kanāli (skatītākais krievu televīzijas kanāls, kas bija arī otrs skatītākais kanāls Latvijā 2014. gadā, bija PBK, otrajā vietā bija NTV Mir, TNS dati). Alternatīva, kvalitatīva un Latvijas sabiedrības interesēs balstīta krievu valodas satura trūkums televīzijā nozīmē, ka vienpusīga informācija sekmē viedokļu polarizāciju sabiedrībā un rada nacionālās drošības apdraudējumu. Zīmīgi, ka 43% nelatviešu uzskata, ka Krievijas kanālu ziņas par Ukrainu ir objektīvas (The Sense of Belonging to Latvia, A Survey of Persons Belonging to National Minorities in Latvia, SKDS, 2014).

 

Situācija krievu valodas satura jomā nedaudz uzlabojās 2014.gada rudenī, kad, saņemot finansējumu no budžeta programmas “Līdzekļi neapredzētiem gadījumiem”, LTV izveidoja vairākus jaunus raidījumus krievu valodā kanālā LTV7 un paplašināja krievu valodas saturu portālā Lsm.lv. Tādi raidījumi kā “Segodņa utrom” un “Segodņa večerom”, diskusiju raidījums “Točki nad i”, intervija “Bez obid” un pētnieciskais raidījums “Ļičnoje delo” kopš novembra ir uzrādījuši stabilu auditorijas pieaugumu. Piemēram, “Segodņa večerom” auditorija četru mēnešu laikā ir dubultojusies (no 15 līdz 33 tūkstošiem), absolūtais vairākums skatītāju ir nelatvieši, un skatīšanās laika daļa nelatviešu auditorijas vidū ir 10%, kas ir ievērojams sasniegums. Kamēr šie sabiedriski politiskie raidījumi ir pieejami galvenokārt latviešu valodā raidošā kanālā un nav pasniegti atsevišķa kanāla iepakojumā (ar izklaides, kultūras, bērnu u.c. raidījumiem), masveidīga mērķa auditorija informācijas alternatīvai nav sasniedzama.

Tādējādi šāda auditorijas dinamika apliecina, ka pēc Latvijā veidota TV satura krievvalodīgajiem ir stabils pieprasījums un šos ļaudis var un vajag uzrunāt pilnvērtīga TV kanāla ietvaros. Šādi netiek samazināta latviešu valodas lietojamības telpa, bet tieši pretēji – mūsu valsts cilvēkiem tiek piedāvāts aktuāls un daudzpusīgs saturs, kas tapis Eiropas valstij raksturīgā žurnālistikas kvalitātē. Igaunijas pieredze, izveidojot jaunu TV kanālu krievu valodā sabiedriskajā medijā ERR, liecina, ka šis ir efektīvākais ceļš, lai uzrunātu krievvalodīgos, kuri dzīvo citas valsts informatīvajā telpā. Komentējot jaunā krievvalodīgā TV kanāla ETV+ izveides misiju, tā galvenā redaktore Darja Sāra (Darja Saar) uzsver: “Viena trešdaļa no mūsu sabiedrības būtībā nepiedalās Igaunijas dzīvē. Telekanāla mērķis ir ļoti konkrēts: informēt šos ļaudis par to, kas notiek mūsu valstī un iesaistīt viņus Igaunijas sabiedrības dzīvē. Tieši tāpēc, lai šo cilvēku potenciāls tiktu izmantots šī vārda vislabākajā nozīmē.” ETV+ sāks raidīt šā gada septembrī.

Jāatgādina, ka ES līmenī vairākās ekspertu grupās norit darbs pie pretdarbības stratēģijas Krievijas kanālu propagandai Eiropas valstīs. LTV satura eksperti ir iesaistīti šajās darba grupās un viens no pirmajiem šo darba grupu secinājumiem ir vietējā satura krievu valodā nozīme katras valsts līmenī. Līdz ar to LTV ir būtiski izveidot savu kanālu krievu valodā arī tāpēc, lai nākotnē satura jomā varētu sadarboties ar augstākminētās pretdarbības stratēģijas ietvaros izveidotiem satura ražotājiem.

 

Papildu informācija:

Evita Gaide

E-pasts: evita.gaide@bbsa.lv

Tel.: +371 22424220

 

Stiprināt Latviju hibrīdkara apstākļos: sabiedriskā medija pienākums

LTV krievvalodīgā kanāla kā multimediālas platformas attīstība