Jaunajai NEPL padomei novēl stiprināt padomes reputāciju, turpināt virkni iesāktu reformu

01.02.2017 13:21
Izdrukāt:

Jaunajai NEPL padomei novēl stiprināt padomes reputāciju, turpināt virkni iesāktu reformu

Noslēdzot piecu gadu darba laiku Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), līdzšinējie padomes locekļi šodien tikās ar jauno padomi. 1. februāris bija pēdējā darba diena četriem padomes locekļiem – Aijai Dulevskai, Dainim Mjartānam, Aināram Dimantam un Ivaram Zviedrim. Darbu NEPLP turpina Dace Ķezbere, kuru šajā amatā Saeima apstiprināja 2015. gada jūnijā. Jaunie NEPL padomes locekļi ir Ieva Beitika, Gunta Līdaka, Patriks Grīva un Ivars Āboliņš. Tikšanās laikā iepriekšējie padomes locekļi aktualizēja virkni nozīmīgu uzdevumu NEPLP un elektronisko mediju nozarē kopumā.

Sadarbība ar lēmumu pieņēmējiem

Kā norādījaNEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska, viens no svarīgākajiem nosacījumiem sekmīgai elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzrauga darbībai ir spēja sadarboties ar lēmumu pieņēmējiem valdībā un parlamentā, kā arī ar sabiedriskajām organizācijām. “Politiķu izpratne par medijiem un to lomu kopumā ir augusi,” sacīja A. Dulevska.

Nākamajai padomei, viņasprāt, būs lielākas iespējas argumentēt savu nostāju un racionāli pamatot nepieciešamās reformas. “Šādi lēmumi mediju nozarē būs vajadzīgi, jo mediju vidē ir jārūpējas par godīgu konkurenci, adekvātu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, satura daudzveidību, latviešu valodas stiprināšanu un nacionālās drošības jautājumiem.”

Kā vienu no uzdevumiem nozari regulējušo likumu jomā A. Dulevska minēja NEPLP izstrādātos grozījumus likumā, kas dotu tiesības identificēt mediju īpašniekus un ļautu apturēt Latvijas drošību potenciāli apdraudošus darījumus.

NEPLP ietekme

Padomes priekšsēdētājas vietniece Dace Ķezbereuzsvēra, ka viens no būtiskākajiem jaunās padomes uzdevumiem būs darbs pie elektronisko mediju nozares nozīmīgākā dokumenta – jaunas elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas (esošās termiņš beidzas 2017. g.) –, kas padomei jāveido kopā ar mediju profesionāļiem un ekspertiem.

Otrs nozīmīgs mērķis ir NEPLP sabiedriskās ietekmes atgūšana, kas vajadzīga efektīvai lēmumu pamatošanai un pieņemšanai. “Pieļauju, ka zemākais punkts attieksmē pret NEPLP ir aiz muguras, taču būs jāpaveic milzīgs darbs, lai atgūtu kaut daļu no agrākā respekta pret padomi. Un tas mums būs ļoti nepieciešams, jo katra reforma, pat neliela pārmaiņa elektronisko mediju nozares regulējumā, prasa jaudīgu pārliecināšanas spēku.”

Latgales mediji, saturs diasporai, LR attīstība

Dainis Mjartāns vērsa uzmanību uz trim nozīmīgiem darbības virzieniem, kas ir attīstīti šīs padomes darbības laikā un būtu jāturpina. Pirmkārt, tā ir NEPLP iedibinātā Latgales elektronisko mediju programma, – tā paredz atbalsta mehānismus vietējiem medijiem un nodrošina sabiedriskā medija klātbūtni Latgalē, kas ir ļoti nozīmīgs faktors Latvijas stratēģiskajā komunikācijā. “Ik gadu izsludinot vairākus konkursus par radio un TV programmu veidošanu Latgalē, esam aktivizējuši komerciālo elektronisko mediju darbu un stiprinājuši latgaliešu valodas lietošanu. Lai pilnveidotu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu, kā arī uzlabotu apraidi pierobežā, jāizstrādā un jāievieš Latgales elektronisko mediju programma 2017.–2021. gadam,” norādīja D. Mjartāns.

Otrkārt, tas ir atbalsts diasporas medijiem un tautiešu, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, uzrunāšana. NEPLP sadarbībā ar Ārlietu ministriju ik gadu izsludina konkursu ārvalstīs bāzētiem latviešu medijiem. 2017. gadā Latvijas Televīzija (LTV) attīstīs interneta kanālu diasporas auditorijas uzrunāšanai, kas jāpapildina ar saturu no latviešu mītņu zemēm.

Treškārt, tā ir uzsāktā sabiedriskā radio attīstība, – nostiprinot Latvijas Radio (LR) lomu jauniešu auditorijā, Latvijas pierobežā dzīvojošo uzrunāšana un iesaiste, kā arī kopprojekti TV satura veidošanai jaunatklātajā multimediju studijā Doma laukumā.

“Šogad apritēs simts gadi kopš vēsturiskā Latgales kongresa, kad Latgales pārstāvji lēma par apvienošanos ar pārējiem topošās Latvijas novadiem vienā zemē. Vēsturiski mēs vienmēr esam spējuši piepildīt lielas ieceres vien tad, kad esam bijuši vienoti. To es novēlu gan nākamajai NEPLP, gan mediju nozarei un visai Latvijas sabiedrībai,” sacīja D. Mjartāns.

Reģionālās TV un Celmlauža balva

I. Zviedris tikšanās laikā uzsvēra četras iniciatīvas, kas NEPLP aizsāktas viņa darbības laikā un būtu turpināmas. Tas ir ikgadējais seminārs reģionālajiem medijiem (tā ietvaros notiek praktiskas apmācības reģionālo TV darbiniekiem), tā ir Celmlauža balvas tradīcijas iedibināšana (balva tiek piešķirta par īpašām inovācijām TV un radio nozarē, iedibināta 2013. gadā), tas ir izcīnītais papildu finansējums reģionālo TV satura veidošanai un tā ir kabeļtelevīziju reģistrācijas elektroniskās platformas izveide.

“Esmu bijis un palieku reģionālo televīziju aizstāvis, jo uzskatu, ka šo mediju un producentu grupu veidotie stāsti ir ne tikai nozīmīgs informācijas avots reģionu ļaudīm, bet arī unikāls kultūrvēsturiskais mantojums,” sacīja I. Zviedris.

Sabiedriskie mediji, visu Latvijas cilvēku uzrunāšana

A. Dimants uzskata, ka NEPLP darbu kopš 2012. gada raksturo pieaugusi rīcībspēja un izlēmīgums. “Politiķu prasītā padomes locekļu atlaišana trīs ar pusi gadus pēc mūsu apstiprināšanas amatā, manuprāt, spilgti parādīja: NEPLP darbs ir bijis mērķtiecīgs un uz sabiedrības interešu aizstāvību vērsts. Politiķu dusmas bija krājušās ilgāku laiku – saistībā ar pozīciju par apvienota un efektīva Latvijas sabiedriskā medija izveidi, saistībā ar lēmumiem, kas stiprināja LTV un LR, saistībā ar mūsu vēlmi pārgriezt finansējuma „nabassaiti” starp Saeimu un sabiedrisko pasūtījumu, padarot sabiedriskos medijus neatkarīgākus.”

Pēc A. Dimanta domām, sabiedrības un politiķu izpratne par mediju jautājumu nozīmīgumu ir augusi, tāpēc nākamajai padomei varētu būt vieglāk turpināt ceļu gan daudzveidīga un neatkarīga satura stiprināšanā sabiedriskajos medijos, gan komercmediju tirgus pilnveidē un cīņā pret nelegāla satura izplatību. Būtisks solis, kam vajadzīga gan padomes kompetence, gan politiskā griba no lēmumu pieņēmējiem, būs sabiedrisko mediju piedāvājuma paplašināšana krievu valodā, uzsvēra A. Dimants. “Mums ir jāatrod veids, lai uzticama komunikācijas platforma uzrunātu visus Latvijas ļaudis. Visticamāk, tas varētu notikt interneta platformā, kā arī kabeļtīklos un satelīta apraidē. Iespējams, kopā ar Igaunijas sabiedriskās televīzijas trešo kanālu ETV+ krievu valodā (raida kopš 2015. gada septembra) un citiem starptautiskajiem partneriem.”