Mediju eksperti diskusijā identificē problēmas audiovizuālās reklāmas regulējumā

15.11.2017 16:56
Izdrukāt:

Nepieciešams pārskatīt audiovizuālo komerciālo paziņojumu tiesisko regulējumu televīzijā un interneta televīzijā, lai radītu mūsdienīgāku un taisnīgāku konkurences vidi. Jābūt skaidrākiem nosacījumiem sponsoru norāžu un produktu izvietošanas izmantošanā – šādi bija galvenie mediju ekspertu secinājumi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā diskusijā “Kas, kur, kā – ekrānā?”, kas 15.novembrī norisinājās Eiropas Savienības mājā. Eksperti, tostarp mediju pārstāvji, juristi un reklāmas speciālisti sprieda par tiesiskā regulējuma atbilstību reālajai šodienas situācijai, kā arī identificēja problemātiku Latvijas mediju telpā, kas saistīta ar reklāmas izvietošanu.

Atklājot diskusiju, NEPLP Monitoringa nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs sniedza pārskatu par reklāmu regulējošo tiesisko aktu atbilstību mūsdienu mediju telpai, kā arī iepazīstināja klātesošos ar biežāk sastopamajiem pārkāpumiem, ko audiovizuālo komerciālo paziņojumu izvietošanā pieļauj mediji. Diskusijas gaitā tika secināts, ka biežākie pārkāpumi ir saistīti ar pārmērīgu produktu izcelšanu – tiem tiek pievērsta redakcionāli nesamērīga uzmanība, izmantojot dažādus filmēšanas un montāžas paņēmienus un sponsoru norāžu izvietošanu. Tajā pašā laikā produktu un sponsoru norāžu izvietošanā ir arī labā prakse, kuru aicināti ievērot visi Latvijas mediji. K. Pļešakovs arī informēja par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu, tostarp iespējamām izmaiņām reklāmas apjoma ierobežošanā.

Kaspars Ozoliņš, SIA "Media 360" izpilddirektors norādīja, ka esošais regulējums ir novecojis – patērētāja paradumi mainās, brīvais laiks tiek sadalīts starp televīziju piedāvājumu un internetā atrodamajām izklaidēm, līdz ar to regulējumam attiecībā uz tradicionālajiem medijiem un interneta medijiem kā YouTube vai Facebook jābūt līdzvērtīgam. Arī LTV pārdošanas direktore Nora Zeibote uzsvēra, ka spēkā esošie ierobežojumi ir pārmērīgi, turklāt tie nerosina radošumu reklāmas industrijā. Portāla DELFI Reklāmas daļas vadītāja Kristīne Vutkeviča atzina, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība lielo interneta mediju regulācijai – ja skarbi ierobežojumi tiek piemēroti tikai pašmāju medijiem, tad tādus pašus būtu nepieciešams piemērot lielajiem spēlētājiem.  Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa atzīmēja, ka jau ilgākā laika periodā notiek mediju satura saplūšana ar komerciālām interesēm, līdz ar to svarīgi ir izglītot patērētāju, lai viņš spētu atšķirt informatīvu saturu no produktu izvietojuma vai komerciāla paziņojuma. RE:TV programmas daļas pārstāvis Reinis Bajors uzsvēra, ka šodien televīziju darbība ir apgrūtināta, jo papildu tradicionālajam saturam ir jāuztur arī interneta mediji, turklāt šīs konkurences apstākļos jācīnās par vienu un to pašu reklāmdevēju naudu, lai arī ierobežojumi ir atšķirīgi un nav samērojami. Diskutējot par konkurences apstākļiem, jurists Jānis Lielpēters uzsvēra, ka ir svarīgi – noteikumiem iekšējā tirgū jābūt vienlīdzīgiem visiem spēlētājiem, turklāt svarīga ir arī kopregulācija – mediju uzraugam būtu nepieciešams ne tikai darboties kā regulatoram, bet arī sniegt rekomendācijas medijiem, kā veicināt pašregulāciju.

NEPLP pārstāve Ieva Beitika atzina, ka padome šobrīd izskata risinājumus šai problēmai, viens no tiem būtu ieviest praksi, ka pārkāpumu gadījumā būtu iespējams izteikt brīdinājumu, ko šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šajos gadījumos neparedz. Savukārt attiecībā uz medijiem, kas saturu raida starptautiski, būtu nepieciešama ciešāka sadarbība ar citu valstu regulatoriem.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki un NEPLP pārstāvji vienojās, ka nepieciešams stiprināt mediju izpratni par tiesisko regulējumu attiecībā uz audiovizuālo komerciālo paziņojumu izvietošanu, vienlaikus ievērojot mūsdienu mainīgās mediju vides prasības un iespējas.

NEPLP ekspertu diskusiju ciklu aizsāka šī gada 24.maijā ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku, un pievērst plašākas sabiedrības uzmanību mediju pratības jautājumiem.