NEPLP nolemj ierobežot programmas "Rossija RTR" retranslāciju Latvijā

03.04.2014 18:08
Izdrukāt:

NEPLP nolemj ierobežot programmas „Rossija RTR” retranslāciju Latvijā

Izskatot administratīvo lietu par iespējamo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta 3.–5. punkta pārkāpumu Latvijas teritorijā retranslētās programmas „Rossija RTR” saturā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta piektās daļas 1. punktu, pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu aizliegt retranslēt programmu „Rossija RTR” Latvijas teritorijā trīs mēnešus no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Pārbaudot Latvijas teritorijā retranslētās programmas „Rossija RTR” ierakstus no 2014. gada 2. marta līdz 2014. gada 17. martam, NEPLP konstatēja, ka programmas „Rossija RTR” ziņu u. c. raidījumos ir ietverta informācija, kas pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 26. panta 3. un 4. punktu. Šāda informācija programmā „Rossija RTR” tika atspoguļota regulāri, taču īpaša informācijas neatbilstība normatīvajiem aktiem konstatēta šādos laikos programmas „Rossija RTR” ziņu u. c. raidījumos:

  • ·           2014. gada 2. martā no pulksten 18.00 raidījumā „Vesti nedeli” (vadītājs D. Kiseļovs);
  • ·           2014. gada 3. martā no pulksten 15.00;
  • ·           2014. gada 4. martā no pulksten 8.56.15 līdz 9.20.19;
  • ·           2014. gada 10. martā no pulksten 12.00 līdz 12.12.36;
  • ·           2014. gada 10. martā no pulksten 17.58.07 līdz 18.31.57;
  • ·           2014. gada 11. martā no pulksten 8.58.06 līdz 9.20.13;
  • ·           2014. gada 13. martā no pulksten 17.58.11 līdz 18.55.12;
  • ·           2014. gada 14. martā no pulksten 8.58.12 līdz 9.23.57;
  • ·           2014. gada 16. martā no pulksten 20.28.03 līdz 23.12.30 raidījumā „Vesti nedeli” (vadītājs D. Kiseļovs);
  •             no 2014. gada 17. marta pulksten 22.49.22 līdz 2014. gada 18. martam pulksten 00.56.03 raidījumā „Svētdienas vakars – speciālizlaidums” (vadītājs V. Solovjovs).

Drošības policija 2014. gada 1. aprīļa vēstulē sniedza NEPLP savu vērtējumu par programmas „Rossija RTR” ziņu u. c. raidījumu sižetiem. Vēstulē norādīts, ka, noskatoties programmas „Rossija RTR” ziņu sižetus, var konstatēt, ka notikumi tajos atspoguļoti ļoti tendenciozi un tiek interpretēti atbilstoši Krievijas Federācijas ārpolitikas pamatnostādnēm, attaisnojot pret suverēnu valsti vērstu militāru agresiju, kuru ir nosodījušas lielākā daļa pasaules demokrātisko valstu. Ziņu sižetos dominē viedoklis, ka pretēji starptautisko tiesību normām Krievijas Federācijas prezidentam ir visas tiesības ievest Ukrainā karaspēku, lai aizsargātu krievvalodīgos iedzīvotājus. Drošības policija uzskata, ka programma „Rossija RTR” vienlaikus ar citiem Krievijas Federācijas kontrolētajiem televīzijas kanāliem izplata tendenciozu informāciju, kura negatīvi ietekmē Latvijas nacionālās drošības intereses.

Profesore, Dr. phil. Daina Teters 2014. gada 2. aprīlī sniegusi atzinumu par programmas „Rossija RTR” ziņu u. c. raidījumos fiksēto valodas un domāšanas stratēģiju analīzi. Atzinumā norādīts, ka elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, it īpaši propagandas raidījumos nereti tiek izmantots noteikts valodisko un nevalodisko zīmju sintaktiskais (zīmes un to salikuma tehnikas), semantiskais (nozīmju veidošanas) un pragmatiskais (uztveres programmēšanas) noformējums. Citiem vārdiem sakot, tajos izdevīgi lietot agrāk iemācītas attēlojumstruktūras vai ieprogrammētas asociācijas, lai ar to palīdzību kārtotu vēlamo realitātes ainu. Tā klājas uz domāšanas ieradumiem vai jau zināmo un tādējādi veicina domāšanu stereotipos. Pēdējie var būt gan neitrālie, gan iestrādāt pamatu tādai pasaules uztverei, kas vedina uz aktīvu darbību un bezdarbību, kad tāda nav vēlama. Atzinumā izdarīti secinājumi, ka programmas „Rossija RTR” ziņu u. c. raidījumos tiek atspoguļota vienpusēja un neobjektīva informācija, turklāt izmantojot tādus skatītāju uztveri ietekmējošus sižetus, lai veicinātu, ka skatītāji šo informāciju pieņem par patiesību un nekritizē to.

NEPLP, vērtējot sižetus gan kontekstā, gan arī atsevišķus individuālus izteikumus, ir konstatējusi gan nepārprotamus aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, gan naida kurināšanu etniskās un valstspiederības dēļ. NEPLP secina, ka programmas „Rossija RTR” ziņu u. c. raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami un būtiski pārkāpj EPLL 26. panta 3. un 4. punktu.

NEPLP ieskatā ir nepieciešams novērst leģitīmā mērķa aizskārumu, ko rada programmas „Rossija RTR” retranslācija, lai aizsargātu valsts drošību, teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību. Bez tam, ņemot vērā televīzijas ievērojamo lomu informācijas sniegšanā iedzīvotājiem, NEPLP uzskata, ka nepastāv citi tiesiski mehānismi, kā ierobežot programmas „Rossija RTR” radīto aizskārumu, kā vien EPLL 19. panta piektās daļas 1. punktā paredzētās NEPLP tiesības ierobežot programmas retranslāciju.

Atbilstoši EPLL 26. panta 3. un 4. punktam elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

  • mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ;
  • aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu.

NEPLP uzskata, ka šāda lēmuma pieņemšana ir atbilstoša un samērīga, ņemot vērā turpmāk norādītos apsvērumus:

  • Tiesisko seku samērība (saprātīgums) jāapsver vienmēr, proti, katra administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana, un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu (Satversmes tiesas 2007. gada 28. februāra lēmuma lietā Nr. 2006-41-01 14.2. punkts). Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā pozitivizētais samērīguma princips, kas paredz, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar indivīdam noteiktajiem ierobežojumiem, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.
  • Konkrētajā gadījumā ir skaidrs sabiedrības iegūstamais labums, proti, nebūt pakļautai propagandas informācijai, kas vienpusēji un neobjektīvi atspoguļo Krievijas Federācijas militāru intervenci Ukrainas teritorijā ietilpstošajā Krimas pussalā, un kas tādējādi aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu un naida kurināšanu etniskās vai valstspiederības dēļ. Līdz ar to ir noskaidrojams, kāds ir iespējamais kaitējums un zaudējumi, kas ar administratīvo aktu tiks nodarīti programmas „Rossija RTR” izplatītājam un tiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kas šo programmu retranslē Latvijas teritorijā.
  • Attiecībā uz tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu programmas „Rossija RTR” izplatītājam, secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā personas tiesību aizskārums, jo sabiedrības interesēs ir tās pasargāšana no neobjektīviem un tendencioziem ziņu raidījumiem, kuru saturs aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu un naida kurināšanu etniskās vai valstspiederības dēļ. Vienlaikus šajā gadījumā programmas „Rossija RTR” izplatītāja tiesības uz vārda brīvību nav īpaši aizsargājamas.
  • ECT ir atzinusi, ka plurālisms un demokrātija balstās uz kompromisu, kas prasa dažādas piekāpšanās no indivīdu puses, kuriem reizēm ir jābūt gataviem ierobežot dažas no savām brīvībām, lai nodrošinātu lielāku valsts stabilitāti kopumā (ECT spriedums lietā Refah Partisi and Others v. Turkey [GC], Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 and 41344/98, 99. punkts). Tādējādi jautājums, kas tiek izvirzīts, ir par kompromisa panākšanu starp prasībām aizstāvēt demokrātisku sabiedrību, no vienas puses, un prasībām aizstāvēt cilvēktiesības, no otras puses. Ikreiz, kad valsts vēlas balstīties uz „sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas” principu, lai pamatotu iejaukšanos indivīda tiesībās, tai ir rūpīgi jāizvērtē apsveramā pasākuma mērogs un sekas, lai nodrošinātu iepriekšminētā līdzsvara panākšanu (ECT 2006. gada 16. marta sprieduma lietā Ždanoka v Latvia [GC] 100. punkts).

Padome saskata pamatu pieņēmumam, ka zaudējumi elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē programmu „Rossija RTR”, kas var rasties saistībā ar lēmumā noteikto aizliegumu retranslēt programmu „Rossija RTR” uz noteiktu laiku, nebūs īpaši ievērojami. Līdz ar to Padome secina, ka sabiedrības ieguvums būs lielāks, nekā aizliegums komersantiem uz noteiktu laiku retranslēt programmu „Rossija RTR”, kuras ziņu raidījumu saturs rada būtisku kaitējumu sabiedrībai. Šāds tiesību ierobežojums ir attaisnojams ar sabiedrības tiesībām uz drošību un lielāku valsts stabilitāti kopumā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu NEPLP lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

NEPLP atgādina, ka Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente un ārlietu ministrs 2014. gada 1. marta paziņojumā „Par Krievijas iejaukšanos Ukrainā” norādīja, ka Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi. Krievijas Federācijas Padomes lēmums atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un klaja iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās. Starptautiskajai sabiedrībai nav ne mazāko šaubu par to, ka minētais lēmums ir tikai liekulīgs mēģinājums ar juridiskām frāzēm piesegt jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā –  Krimā. Krievijas paustie argumenti par šādu bruņoto spēku lietošanu ir pilnībā nepamatoti un klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām. Šādi rīkojoties, Krievija grauj starptautiskās drošības sistēmas pamatprincipus. Atgādinām, ka saskaņā ar 1994. gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai sakarā ar tās pievienošanos līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, Krievija, ASV un Lielbritānija garantē Ukrainas neatkarību, integritāti un drošību. Latvija sagaida, ka Ukrainas teritoriālā integritāte tiks pilnībā respektēta.

 

NEPLP Informācijas centrs

67221848