NEPLP: radio valodu regulējumam atbalstām pērn Saeimā pieņemtos likuma grozījumus

10.11.2015 14:11
Izdrukāt:

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzskata, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas skar valodas lietojumu radio programmās, ir pārdomāts un pamatots.

“Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu,” norādīts Valsts prezidenta publicētajā paziņojumā pēc šim jautājumam veltītās sanāksmes š.g. 7.novembrī, kurā tika uzklausīti dažādu pušu viedokļi un piedalījās arī NEPLP.

NEPLP atkārtoti pauž atbalstu Saeimas 2014.gada 23.oktobrī pieņemtajai EPLL grozījumu redakcijai, kas paredz pāreju uz radio programmu apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā. NEPLP nav saprotams atsevišķu Saeimas deputātu rīcības motīvs, kuri agrāk pieņemtajā likuma redakcijā (tā stāsies spēkā jau 2016.gada 1.janvārī) pēkšņi veica nozīmīgus labojumus, kas būtībā izmainīja sākotnējo likuma grozījumu ieceri un mērķi.

NEPLP pauž neizpratni un nožēlu par viena no Saeimas deputātiem izteikumiem publiskajā telpā, ka saistībā ar grozījumiem EPLL, esot konstatējama korupcija NEPLP darbībā.

„Mēs kategoriski noraidām šādas spekulācijas, aizdomu gadījumā tā ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence. NEPLP rīcībā ir visa informācija par šī likuma grozījumu tapšanu un esam gatavi sniegt savus komentārus, un apsvērumus par to, kāpēc un kā šis likums tapa,“ uzsver NEPL Padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Aija Dulevska.

Likuma grozījumu mērķis – aktīvāka latviešu valodas izmantošana

Atgādinām, ka EPLL grozījumu mērķis ir bijis un paliek – stiprināt latviešu valodas statusu un mazināt  t.s.  "slēpto" retranslāciju.  Līdzīgu nostāju paudis arī R. Vējoņa kungs, uzsverot, ka “Latvijas  ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekmi uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.”[1]

Līdz likuma grozījumiem, EPLL un radiostacijām izsniegtajās apraides atļaujās bija (un šobrīd – ir) noteikta valodu lietošanas proporcija radio ēterā. Piemēram, ja apraides atļaujā noteikts 30% latviešu valodas lietojums nelatviešu auditorijai paredzētajā radiostacijā, tad trešdaļai no diennakts ētera (neskaitot mūziku) ir jāskan latviski.

“No integrācijas politikas viedokļa tas izklausās loģiski, taču realitātē viss nenotiek tā, kā noteikts „uz papīra”. Radiostacijas var izpildīt apraides atļaujā noteikto latviešu valodas proporciju, piemēram, raidījumus latviešu valodā iekļaujot laikā, kad ir vismazāk klausītāju. Likums un apraides atļauja formāli ir ievēroti, bet faktiskais likuma mērķis – sekmēt latviešu valodas plašāku skanējumu – nav ticis un netiek pildīts,” uzsver NEPL Padomes loceklis Dainis Mjartāns.

NEPLP par to pērn diskutēja ar radio nozares pārstāvjiem, Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, Latvijas Reklāmas asociāciju, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību un secināja, ka labāk visiem definēt skaidrus spēles noteikumus nekā turpināt šādu neskaidru praksi. Atgādinām, ka likuma grozījumu tapšanā aktīvi iesaistījās arī likumdevējs – NEPLP vairākkārt konsultējās ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju un darbojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupā.

Izmaiņas neattiecas uz mūziku!

Aktualizētie likuma grozījumi nosaka vienu valodas standartu – vai nu tā ir latviešu valodā, vai arī svešvalodā raidoša stacija. Būtiski - šie nosacījumi neattiecas uz mūziku!

Pārejot uz jauno modeli, par latviešu valodā raidošām pārtop visas tās radiostacijas, kurām apraides atļaujā noteikts raidīt latviski vismaz 50% no diennakts laika. Ja apraides atļaujā paredzēta mazāka latviešu valodas proporcija, radiostacija var pāriet uz pilnībā svešvalodā raidošas stacijas modeli, kas atļauj neierobežoti ēterā lietot arī latviešu valodu.

Neskatoties uz paredzētajām izmaiņām no 2016. gada 1. janvāra, programmās varēs būt gan raidījumi, gan reklāma svešvalodā, tikai tiem būs jānodrošina tulkojums latviešu valodā saskaņā ar EPLL 28.panta 2.1 daļu, kas jau ir spēkā šobrīd. Līdz ar to, ja pat ir nepieciešams tekstuālo daļu veidot svešvalodā, to varēs darīt. Līdztekus dzirdams teksta skanējums gan svešvalodā, gan latviešu valodā, nodrošinātu ātrāku valsts valodas apguvi cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav valsts valoda, savukārt šādas valsts valodas apguves veicināšanas tālākās sekas būtu uzskatāmas par valsts valodas nozīmes stiprināšanu sabiedrībā.


[1] Avots: http://www.president.lv/pk/content/?art_id=23550