Notikusi ekspertu diskusija par 2017.gada pašvaldību vēlēšanu atspoguļojumu medijos

18.07.2017 12:55
Izdrukāt:

Tradicionālo mediju loma sabiedrības viedokļa formēšanā arvien mazinās, to vietu ieņem sociālie tīkli un sociālie mediji, turklāt kritiski būtiska nozīme ir pašas sabiedrības mediju pratībai – šādi bija galvenie ekspertu secinājumi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā diskusijā “Vēlēšanu 3 vektori”, kas 12.jūlijā norisinājās Eiropas Savienības mājā. Vairāku stundu garumā eksperti – mediju pārstāvji, politologi, sociologi un citi,  sprieda par pašvaldību vēlēšanu atspoguļošanu medijos un mediju lomu demokrātijas procesos, identificējot nepieciešamās izmaiņas gatavojoties 2018.gada Saeimas vēlēšanām.

Diskusija tika sadalīta trijos simboliskos vektoros, spriežot par ceļu līdz 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, identificējot gūtās mācības aizvadītajās vēlēšanās un prognozējot nepieciešamās darbības ceļā uz 2018.gada Saeimas vēlēšanām.

Atklājot diskusiju, NEPLP locekle Gunta Līdaka ieskicēja galveno problemātiku priekšvēlēšanu periodā – sarakstu iesniegšanas laiki, politiķu attieksme pret debatēm, dažādas “melnā PR” kampaņas, valodas jautājumu, kā arī citas problēmas. Viņa arī informēja, ka saņemti 18 iesniegumi par iespējamiem priekšvēlēšanas aģitācijas noteikumu pārkāpumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga kā vienu no galvenajām problemātikām minēja nepietiekamu interneta regulējumu – pastāvošie kontroles mehānismi, kas iestrādāti likumā attiecībā uz interneta vidi, ir novecojuši, līdz ar to šobrīd priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas jautājuma kontrolē tie vairs nav efektīvi. Arī politisko procesu pētniece Iveta Kažoka atzīmēja, ka aģitācija internetā ir sarežģīti regulējama. Turklāt jautājumus rada arī lielo pilsētu reklamēšanās medijos pirms vēlēšanām, jo līgumi ir noslēgti nevis ar domēm, bet gan dažādām institūcijām, un ir sarežģīti nošķirt, kurā gadījumā reklāma no leģitīmas kļūst par slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju. Savukārt SIA “Vidzemes Televīzija” valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, ieskicējot problemātiku reģionālajos medijos, norādīja, ka medijiem ir savlaicīgi jāsāk analizēt politisko spēku aktivitātes, lai pievērstu auditorijas uzmanību jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām, un tā būtu ieinteresēta iesaistīties politisko procesu novērtēšanā.

Diskutējot par aizvadīto vēlēšanu norisi, žurnālists Māris Zanders kā vienu no pamata problēmām atzīmēja grūtības panākt, ka sarunās ierodas konkrētu politisko spēku redzamākie pārstāvji. Turklāt viņš arī atzina, ka ir pagājis laiks, kad mediji formēja sabiedrības viedokli – šobrīd auditorija lielākoties izvēlas mediju saturu kā apstiprinājumu savām domām. Arī reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks atzina, ka politiķi vairs neuztver medijus kā platformu sava viedokļa paušanai, jo tradicionālo mediju loma būtiski ir sarukusi, savā ziņā tam ir saistība ar iepriekš pieņemtiem likumiem attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanu.

Starptautisko pētījumu centra direktore Gunda Reire uzsvēra jauno mediju lomu sabiedrības viedokļa veidošanā, īpaši viņa akcentēja  Big Data – iespēju sasniegt konkrētu mērķauditoriju ar viņu digitālā nospieduma internetā palīdzību, viņai piekrita arī sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis, kurš atzīmēja, ka mediju sniegtā informācija vairs nav tik nozīmīga, tā var neaizsniegt kāroto mērķauditoriju, taču to krietni precīzāk var izdarīt ar uz konkrētu auditorijas segmentu mērķētām aktivitātēm. Savukārt Saeimas deputāts Boriss Cilevičs akcentēja, ka īstais aicinājums balsot par konkrētu politisku spēku netiek izteikts priekšvēlēšanu periodā – īstā aģitācija ilgtermiņā esot publicējamās informācijas izvēle, kā arī pausto viedokļu un komentāru tonis.  Arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars pauda, ka īstā priekšvēlēšanu aģitācija sākoties jau nākamajā dienā, kad noslēgušās aktuālās vēlēšanas.

Diskusijas noslēgumā īsu kopsavilkumu piedāvāja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, norādot, ka tradicionālos medijus arvien vairāk atstāj sociālie tīkli un sociālie mediji, kritiski svarīga ir mediju pratība un, iespējams, domājot par nākamajām pašvaldību vēlēšanām, ir jāapsver teritoriāli mazo pašvaldību kapacitāte piedāvāt to iedzīvotājiem saistošus risinājumus attīstībai.

NEPLP ekspertu diskusiju ciklu aizsāka 24.maijā ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku, un pievērst plašākas sabiedrības uzmanību mediju pratības jautājumiem.