NEPLP: mediju saturs, tostarp cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, pērn kļuvis pieejamāks
Foto: pexels.com

2023. gadā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (EPL) 18 televīzijas programmās ievērojami palielinājuši satura pieejamību, subtitrējot 42 812 stundas, un tas ir par 185 % vairāk nekā 2022. gadā, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sagatavotais ziņojums, kurā apkopota informācija par elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura pieejamības veicināšanu 2023. gadā. Taču informācijas pieejamības līmenis joprojām vērtējams kā zems.

Straujš pieaugums 2023. gadā galvenokārt skaidrojams ar to, ka trīs programmās gada laikā sākta subtitru nodrošināšana visam saturam 100 % apjomā.

No 2023. gadā kopējā subtitrētā apjoma 94 % nodrošināts 7 televīzijas programmās, kurās katrā pieejamības risinājumi – galvenokārt subtitri – nodrošināti no 30 % līdz 100 % apjomā. Tajā skaitā SIA “Teledistribution Baltic”, SIA “Helio Media”, SIA “Mediastrims” un VSIA “Latvijas Televīzija” televīzijas programmās. Pārējās EPL programmās subtitrētā satura  īpatsvars nepārsniedza 10 %.

Savukārt audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma katalogos ar subtitriem pieejamas vairāk nekā 10 tūkstoši satura vienības un pieejamība palielinājusies vismaz par 12 %. Lielāko satura pieejamību nodrošināja trīs pakalpojumu sniedzēji – SIA “Tet”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Megogo”.  No kopumā 22 EPL, kas 2023. gadā sniedza audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, satura pieejamības risinājumu – lielākoties subtitrus –  nodrošināja 13 pakalpojumu sniedzēji.

Ziņu, informatīvi analītisks, kā arī izklaides (filmas, šovi) saturs, kas pieejams televīzijas programmās un arī pakalpojumos, ir būtisks informācijas avots cilvēkiem ar dzirdes un redzes traucējumiem. Taču organizācijas, kas pārstāv personas ar īpašām vajadzībām, norāda, ka ar retiem izņēmumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos izvietotā satura apjoms, kas nodrošināts ar subtitriem, surdotulkojumu vai citiem satura pieejamības risinājumiem, joprojām ir nepietiekams un atsevišķos gadījumos pat kritiski zems. Tādējādi pastāv risks, ka personas ar dažādiem dzirdes, redzes vai uztveres traucējumiem var nonākt informācijas vakuumā un nevar iegūt aktuālo informāciju, kā arī pilnvērtīgi iesaistīties demokrātiskos procesos.

“Ilgstoši nenodrošinot informācijas pieejamību, atsevišķas sabiedrības grupas tiek diskriminētas attiecībā pret citām,” norāda par satura pieejamības veicināšanu atbildīgā NEPLP locekle Ieva Kalderauska un piebilst, ka “lai straujāk palielinātu satura pieejamību pēc iespējas vairāk programmās un pakalpojumos, medijiem jāmeklē risinājumi. Piemēram, iespējas satura pieejamības palielināšanai izmantot mākslīgā intelekta risinājumus​. Turklāt, lai arī satura pieejamība ir sevišķi nozīmīga cilvēkiem, kuriem bez subtitru, surdotulka palīdzības nav iespējams uztvert informāciju un tādējādi pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās, tostarp sociālajā un kultūras dzīvē, ieguvēji ir daudz lielāka sabiedrības daļa, kas subtitrus var izmantot, piemēram, lai mācītos valodu vai skatītos video saturu bez skaņas, kas ir svarīgi, piemēram, jaunajām māmiņām.”

Mediju sniegtā informācija liecina, ka televīzijas programmu veidotāji un pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji veic nepieciešamos darbus, lai straujāk uzlabotu satura pieejamību Latvijā, nodrošinot subtitrus un surdotulkojumu.

Ar visu ziņojumu iespējams iepazīties šeit.